Konkurences atbalsta padome | Valdības deklarācijā jābūt konkrētiem uzstādījumiem konkurences veicināšanai medikamentu tirgū un pieejamībā
643
post-template-default,single,single-post,postid-643,single-format-standard,ajax_fade,page_not_loaded,,qode-title-hidden,qode_grid_1300,footer_responsive_adv,qode-theme-ver-14,qode-theme-starflix,disabled_footer_bottom,wpb-js-composer js-comp-ver-5.4.5,vc_responsive

Valdības deklarācijā jābūt konkrētiem uzstādījumiem konkurences veicināšanai medikamentu tirgū un pieejamībā

LR Konkurences padome (KP) savā nesenā ziņojumā par tirgus uzraudzību kompensējamo zāļu izplatīšanā secinājusi, ka pastāv sistēmiskas problēmas gan zāļu izplatīšanā, gan to sadales kārtībā, kas ietekmē zāļu pieejamību patērētājiem.1 Tāpat ziņojumā vēlreiz konstatēts vispārzināmais – tirgus koncentrācija zāļu vairumtirdzniecībā turpina pieaugt un 83% tirgus aizņem 4 vairumtirgotāji, no kuriem absolūts līderis ir viens uzņēmums.

Nav noslēpums, ka zāļu lieltirgotavu īstenotā apjomīgā vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības vertikālā integrācija un to radītā iespēja diktēt noteikumus reāli nozīmē to, ka izveidots savs cenu noteikšanas mehānisms. Paralēlais eksports, kurā lietirgotavas medikamentus iegādājas par cenu par kādu tie tiek pārdoti kompensējamo zāļu sistēmā un kas vienmēr ir zemāka par tirgus cenu, rada mākslīgu zāļu nepieejamību pacientiem. Sistēma, kas izveidota ar valsts izveidotu regulējumu, situācija, kurā nekas tā īsti formāli nav pārkāpts un kas ļauj izcili pelnīt. Protams, kā jau Latvijā ierasts – uz gala patērētāja rēķina, kam samazinās izvēles iespējas un jārēķinās ar augstām zāļu cenām. Pēdējā laikā arī vērojama aktīva publicitāte šaā jomā – vieni runā par dārgām inovācijām zāļu ražošanā (nav gan saprotams, kādas inovācijas ir pielietotas, piemēram, C vitamīnam, kas Latvijā tāpat ir krietni dārgāks kā citur), citi diskutē par izdevīgu zāļu iegādi no ārzemēm; šo tēmu kā akūtu atzina arī teju visas politiskās partijas savās priekšvēlēšanu diskusijās.

Konkurences atbalsta padome uzskata, ka ja reiz ar valsts atbalstu šādu sistēma ir izveidota, tad tai arī jāuzņemas atbildība par to – un attiecīgi jārīkojas. Šoreiz ne industrijas, bet sabiedrības interesēs. Iespējami vairāki darbības virzieni, kuros jāstrādā vienlaicīgi:

  • Uzraudzība. Tiešo līgumu starp ražotāju un lieltirgotāju caurskatāmība.
  • Sodu mehānisms. Licences zaudēšana vai izslēgšana no valsts kompensējamo zāļu reģistra.
  • Konkurences veicināšana. Atzinīgi ir vērtējams Konkurences padomes darbs, kas savā ziņoiumā norāda uz nepieciešamību atbildīgajai institūcijai aktīvi darboties, piesaistot jaunus zāļu ražotājus Latvijas tirgum. Vienlaikus noteikti nepieciešams strādāt pie regulējuma, kas ļautu KP aktīvāk iesaistīties tirgus koncentrācijas izvērtēšanā, piemēram, samazinot finansiālo darījumu slieksni, no kura obligāti jāsaņem KP atļauja.

 

Arī elementārāko bezrecepšu zāļu tirdzniecība ārpus aptiekām varētu būt konkurenci veicinošs faktors un nepieciešama vismaz atklāta publiska diskusija par šo tēmu, neatreferējot tikai Veselības ministrijas, Zāļu valsts aģentūras un aptieku lobija viedokli, bet ieklausoties arī alternatīvās un izvērtējot citu valstu pieredzi.

Jācer, ka jaunā valdība situācijai Latvijas medikamentu tirgū pievērsīs daudz lielāku uzmanību un būs pietiekami atbildīga iekļaut valdības deklarācijā reālus un konkrētus uzstādījumus problēmu risināšanai.

Arī Konkurences atbalsta padome aktīvi iesaistīsies šīs tēmas tālākā attīstīšanā.

https://www.kp.gov.lv/posts/nepilnibas-sistema-un-tirgus-dalibnieku-sadarbiba-samazina-kompensejamo-zalu-pieejamibu